Arī Jelgavā, gatavojoties jau no septembra projekta nedēļai, mēs šīs pēdas uzgājām, taču nemēģinājām uz tām skatīties caur pirkstiem vai glīti, rūpīgi aizslaucīt. Semināru nodarbībās ar skolu projektu koordinātoriem un skolotājiem mēs papētījām tās tuvāk, un izrādījās, ka aiz katras draudīgās bubuļa pēdas slēpjas pavisam konkrēts jautājums, uz kuru var atrast tikpat konkrētu atbildi. Šos jautājumus un atbildes mēs labprāt piedāvājam kolēģiem - gadījumam, ja viņiem izdotos tajos atpazīt arī savus bubuļus.

Kā izdomāt projekta tēmu?

• Objekts
• Pētījums
• Problēma
• Risinājums.

Objekts. Izvēlamies kādu saistošu objektu vispār vai reāli novērotu objektu. To var izdarīt ar prāta vētras, asociāciju, interešu noskaidrošanas vai vienkāršu vērojumu palīdzību. Tas ir visvienkāršākais paņēmiens tēmas izvēlei. Toties šādā formulējumā neizskan konkrēta darba ievirze. Tādēļ sākam domāt, ko ar viņu varētu darīt: kā izpētīt, savākt informāciju, apstrādāt un apkopot to, kā prezentēt rezultātus. Piemēri: “Matu rotas”, “Lielupe”.

Problēma. Izvēlamies objektu jeb situāciju ar problēmu. Šajā nolūkā varam apspriest, ar ko esam neapmierināti, kas mums traucē, ko vajadzētu uzlabot. Šos pašus jautājumus varam noskaidrot arī no citu cilvēku jeb sociālo grupu viedokļa. Arī šeit formulējumā izskan tālākā darba saturs. Uz konkrētu problēmu orientētai tēmai bieži nepieciešama rūpīga sākotnējā izpēte, lai izprastu problēmas būtību, aspektus. Tai seko risinājumu variantu izstrādāšana un realizēšana. Šādi formulēta tēma orientē uz reāli izmantojamu un aktuālu rezultātu. Piemēri: “Skolēnu darba iespējas vasaras brīvlaikā”, “Ko darīt ar atkritumiem?”.

Risinājums.Izvēlamies konkrētu pasākumu, darbiņu, kurš mums jebkurā gadījumā šķiet lietderīgs. No šādas tēmas uzreiz var pāriet pie rīcības plānošanas, neiedziļinoties problēmu pētīšanā. Darbam pārsvarā ir organizatorisks raksturs. Piemēri: “Skatuves aizkaru remonts”, “Bērnu zīmējumu konkurss”.

Šāda pieeja tēmas izvēlei sniedz iespēju uzreiz orientēties uz noteiktu darba saturu un rezultātu. Ilustrēsim to darbam ar objektu "laikraksti":

Tēma - risinājums: “Skolas žurnāla izdošana".

Ko var darīt veselas 5 dienas?

Kur var atrasties šis objekts? Kas atrodas līdzās? Kā visi šie objekti ir saistīti savā starpā, ietekmē viens otru? Kas mūsu objektu ietekmē labi, kas slikti? Ko mūsu objekts ietekmē labi, ko slikti? Kā šo ietekmi var mainīt? Kādās citās vietās var atrasties šis objekts? Kādas tur var būt saistības un ietekmes? Kādās ļoti neparastās vietās jūs varētu novietot šo objektu, lai viņš tur pildītu netradicionālu lomu? Ar ko šo objektu būtu lietderīgi apvienot?

Kā šis objekts tiek izmantots? Kādam mērķim viņš ir domāts? Attiecībā pret ko viņš pilda savas funkcijas? Vai viņš tās pilda labi vai slikti? Kā tas izpaužas? Kas jāmaina, lai funkcija tiktu izpildīta labi? Kas – lai šī funkcija tiktu izpildīta tikpat labi, bet ar mazākiem līdzekļiem? Izdomājiet, kādas funkcijas vēl šis objekts varētu pildīt: parastas, neparastas un pavisam oriģinālas. Kādas būtu vēlams, lai tas pilda? Kā tad šo objektu vajadzētu pārveidot? Salīdziniet šo objektu pēc funkcionālās pazīmes ar citiem tam līdzīgiem.

Kādas fiziskas, bioloģiskas, sociālas īpašības piemīt šim objektam? Vai šo īpašību vērtību var izmērīt? Salīdziniet šo objektu pēc tā īpašībām ar citiem šīs grupas objektiem. Sameklējiet šim objektam visvisādus līdziniekus tā, lai viņiem būtu viena kopīga īpašība. Veidojiet tēlainus salīdzinājumus. Sameklējiet līdziniekus pēc citām īpašībām. Kas varētu būt šī objekta pretmets (objekts ar pretējām īpašībām)? No kādām īpašībām ir atkarīga objekta spēja izpildīt funkciju? Kāda ir šī atkarība? Kas notiks, ja mēs izmainīsim kādu no īpašībām?

Kāda ir šī objekta pagātne: no kā viņš ir radies? Kā un kur viņš ir radies? Kas ir bijuši šī objekta priekšteči? Kas – autori? Kāda bijusi rašanās nepieciešamība? Kā šis objekts ar laiku ir mainījies? Kāpēc? Kādas problēmas un risinājumus tas ir piedzīvojis savā attīstībā? Kā mainās šī objekta īpašības un funkcijas dažādos gadalaikos, dažādos diennakts laikos, citos ciklos? Kādos procesos, darbībās šis objekts ir iesaistīts? Kāda ir viņa loma tajos? Kā šis objekts varētu mainīties nākotnē? Kādas ar to saistītās problēmas līdz ar to tiktu atrisinātas?

Kādos tipos var iedalīt šī veida objektus? Kādos tipos var iedalīt puķu podus? Uz šo jautājumu varam meklēt atbildi grāmatās, bet varam izdomāt arī paši. Šim nolūkam vajadzētu sanest visdažādākos puķu podus un mēģināt tos sagrupēt pēc līdzīgām pazīmēm. Tur droši vien būtu keramikas, plastmasas, koka un varbūt vēl citu materiālu puķu podi. Lielie, mazie un vidējie podi, kā arī citi dalījumi. Šo informāciju varētu demonstrēt shēmas veidā, kurā būtu atzīmētas arī katra tipa priekšrocības un trūkumi, vai arī veidot izstādi ar katra tipa paraugiem.

Kur var atrasties šis objekts? Kur var atrasties puķu pods? Lai atbildētu uz šo jautājumu, būtu vērts atzīmēt novērojumus ne tikai par savu dzīvokli un klasi, bet pastaigāt arī pa dažādām iestādēm. Tad izrādītos, ka puķu podi atrodas ne vien uz galda, palodzes, plaukta, bet var būt arī uz grīdas, kāpnēm, balkona, pie sienas un daudzās citās vietās. Interesantākos puķu podu izvietojumu veidus varētu nofotografēt. Tas būtu jauks materiāls fotoizstādei. Izstādē, starp citu, varētu iekļaut arī nesaderīga, neestētiska izvietojuma piemērus.

Kas atrodas līdzās? Kā visi šie objekti ir saistīti savā starpā, ietekmē viens otru? Kas mūsu objektu ietekmē labi, kas slikti? Ko mūsu objekts ietekmē labi, ko slikti? Kā šo ietekmi var mainīt?Ar “līdzās” šajā gadījumā sapratīsim arī to, kas atrodas iekšā, bet nav paša poda sastāvdaļa. Tie būtu zeme, ūdens un puķe. Tad mēs varētu spriest par to, kā dažādi puķupodi (skat. iepriekšizveidoto tipizāciju) ietekmē augus, to augšanu; kā pareizi piemeklēt puķupodu un zemi mūsu izvēlētajam augam u.t.t Šo informāciju varētu veidot no pašu novērojumiem, izvaicājot ģimenes locekļus un paziņas, uzklausot dārzniecības speciālistus, lasot grāmatās. Rezultātā varētu tapt ieteikumi istabas puķu audzētājiem. Šos ieteikumus varētu arī uzreiz izmantot praksē, pārbaudot augšanas apstākļus skolas istabas augiem un vajadzības gadījumā veicot pārstādīšanu vai citas operācijas. Šādu darbošanos varētu arī uzņemt videofilmā, attiecīgi komentējot, kas un kāpēc tiek darīts. Tālāk tā varētu tikt izmantota kā mācību filma.

Kādās ļoti neparastās vietās jūs varētu novietot šo objektu, lai viņš tur pildītu netradicionālu lomu? Ar ko šo objektu būtu lietderīgi apvienot?

Uz šo jautājumu var meklēt atbildi grāmatās, bet vēl labāk to darīt ar iztēles palīdzību. Ieplānosim prezentācijai kaut vai kustību spēles ar puķupodiem. Bet sākumā šīs spēles pašiem jāizdomā, apvienojot puķupodu ar citām lietām, piemēram, ūdeni, karotēm, gaisa baloniem, papīra bumbiņām, auklām u.c. Tad spēlēs varētu parādīties tādi uzdevumi kā izpūst bumbiņas no puķupoda, pārnest ūdeni, lai tas neizlīst; apsaitēt podu ar lentēm, lai ne plankumiņš nepaliek brīvs; piepūst gaisabalonu, lai tas paliktu ar podu uz “galvas” u.c.

Kas jāizmaina, lai šī funkcija tiktu izpildīta tikpat labi, bet ar mazākiem līdzekļiem? Ja puķu poda funkcija ir saturēt zemi ap augu, tad kā šo funkciju var pildīt ar mazākiem līdzekļiem jeb mazākiem resursiem? Puķu poda izgatavošanai tiek patērēts noteikts materiāls. Kā pagatavot puķupodu no materiāla, kurš nemaksā praktiski neko? Šī jautājuma risināšanai varam izvēlēties prāta vētru jeb kādu analītisku metodi. Izteiktās idejas un risinājumus derētu realizēt arī praksē. Tad varbūt rastos puķupodi no zemes, kura ir vai nu sapresēta vai citādi “iecietināta”, no kartona kārbiņām vai papīra, no iestērķelēta auduma, no koku mizas u.t.t. Autori varētu aizstāvēt savus izgudrojumus, norādot to labās īpašības, kā arī iespējamo problēmu risinājumus. Tā, piemēram, papīra puķupods ātri kļūs nenoturīgs, taču to var pārstādīt nākošajā lielākajā podā, kur iekšējais podiņš ar laiku sadalīsies un pildīs mēslojuma lomu. Protams, ekspertu komandai vajadzētu izteikt šajā sakarībā savu vērtējumu un konstruktīvu kritiku.

Izdomājiet, kādas funkcijas vēl šis objekts varētu pildīt: parastas, neparastas un pavisam oriģinālas. Arī šis jautājums pamatojas uz iztēli un izdomu.Varam sarīkot konkursu-skati “Puķupods maina profesiju”. Dalībnieki jeb komandas saņem puķu podus un pēc kāda laika viņiem jānodemonstrē pavisam negaidītas puķupodu izmantošanas iespējas. Tad izrādīsies, ka ar puķu podiem var muzicēt, tās ir labas formītes smilšu jeb sniega piļu celšanai, no tiem var veidot abažūrus, ar tiem var gludināt, presēt, svērt un mērīt un darīt daudz ko citu.

Kādas funkcijas būtu vēlams, lai tas pilda?Padomāsim, kas mums sagādā neērtības puķu podu lietošanā un pafantazēsim, kā tās varētu novērst. Tā, piemēram, būtu jauki, ja puķu pods pats regulētu zemes temperatūru un mitrumu, ja tas izplestos, augam augot; ja tas mainītu krāsu, pielāgojoties konkrētai vietai; ja tas spētu pārvietoties attiecībā pret gaismas avotu atkarībā no auga vajadzībām u.t.t. Turpinājumā varētu nopietnāk iepazīties ar dažādiem fiziskiem, ķīmiskiem, bioloģiskiem un ģeometriskiem efektiem, ar kuru palīdzību varētu arī dažas no šīm idejām realizēt.

Kādas fiziskas, bioloģiskas, sociālas īpašības piemīt šim objektam? Vai šo īpašību vērtību var izmērīt?Šis jautājums sniegtu iespēju strādāt ar dažādām īpašībām, kā arī ar mērīšanas un novērošanas prasmēm. Varam noskaidrot, kādas konkrētas īpašības raksturo puķupodus, un izstrādāt un aizpildīt salīdzinošās tabulas par dažādu puķu podu svaru, tilpumu, augstumu, biezumu, gludumu, porainību, izturību, skaistumu u.c. Brīžiem varbūt nāksies izdomāt jaunus gradācijas principus, īpašību noteikšanas kritērijus un mērīšanas paņēmienus.

Ceram, ka tādā veidā noskaidrotie darba virzieni būs pietiekoši ne vien piecām dienām, bet gan vēl ilgākam laikam. Taču tas nenozīmē, ka visi ideju uzmetumi noteikti jārealizē. Balsta jautājumu funkcija ir izvērst tēmu pēc iespējas dažādākās apakštēmās un darbu veidos. Tas ļaus izvēlēties virzienus, kuri vairāk atbilst bērnu spējām, interesēm, vecumam un citiem apstākļiem.

Kā izvēlēties vienu tēmu, ja ideju ir daudz?

Ideju apvienošana. Tā noder, ja sākotnējās tēmas nav pārāk plašas, vai, ja gribam nonākt pie kopīgas tēmas visai skolai. Tā, piemēram, par tēmu “Puķu podi” var apvienot idejas, kuru rezultātus var prezentēt izstādes veidā. Tādas tēmas kā “Skolas žurnāls”, “Atpūtas vakaru organizēšana”, “Skolas dārzs”, “Mūsu absolventu dzīves ceļi”, “Vai pazīstam savus skolotājus?” organiski papildina viena otru virstēmā “Skola”.

Aktualitāte palīdz novērtēt, cik nepieciešams šis projekts ir dotajā momentā, cik daudziem cilvēkiem tas patlaban ir nozīmīgs, spējīgs kaut ko atrisināt, uzlabot.

Skolēnu motivētie mērķi, gandarījums

Reālais uzlabojums. Šis mērķis pieprasa ko vairāk nekā darbošanos darbošanās pēc jeb jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu. Tas liek domāt, kas mūsu darbības rezultātā varētu mainīties, uzlaboties citiem cilvēkiem. Nevis kā potenciāla iespēja, bet kā noticis fakts.

Skolēnu motivētie mērķi, gandarījums. No šī mērķa realizācijas būs atkarīgs, vai skolēni vēl kādreiz gribēs darboties ar projektiem, vai turpmāk no viņiem varēsim sagaidīt lielāku iniciatīvu un aktivitāti dažādu jautājumu risināšanā.

Mūsuprāt, radikāli vērtējumi “labs projekts” un “slikts projekts” diez vai ir nepieciešami. Mēs dodam priekšroku jautājumam: kā projektu padarīt labāku? Tad atbildēt var vienkārši: pārbaudīt, vai projektā ir izvirzīti visi iespējamie mērķi, un, ja nav, izdarīt to. Tā, piemēram, projektā “Skolas teritorijas labiekārtošana” acīmredzami ir pārstāvēts reālā uzlabojuma mērķis. Varam padomāt, kāds projekta pavērsiens ļautu paaugstināt skolēnu ieinteresētību, motivāciju, dotu iespēju apgūt dažādākas prasmes. Projekts “Grāmatiņa par gadalaikiem” , kura ietvaros bērni veidos katrs savu grāmatiņu ar zīmējumiem, dzejolīšiem, tekstiem, ļauj darboties ar dažādām prasmēm. Taču, ja skolotāja pati iesaka bērniem, kādam jābūt grāmatas saturam un darba kārtībai, tad šajā darbā izpaliek tieši projektēšanas prasmes. Tas drīzāk ir skolotājas projekts un nevis bērnu. Ja idejas par grāmatu žanru, saturu, ārējo noformējumu mācīsies piedāvāt bērni, tad viņiem veidosies gan ideju ģenerēšanas pieredze, gan arī pieaugs gandarījums par savu veikumu. Projekts “Austrālija” droši vien ir perspektīvāks dažādu didaktisko mērķu realizācijai. To var pamēģināt bagātināt ar reālo uzlabojumu mērķiem. Jāsaka gan, ka jau izvēlētā tēmā brīžiem ir grūti iesaistīt papildus mērķus. Ērtāk ir orientēties uz plašu mērķu diapazonu tēmas izvēles stadijā. Tas ļauj risināt arī visu bērnu aktīvas iesaistīšanas problēmu projekta nedēļā, jo katram var atrast piemērotu darbošanos.

Viens no variantiem varētu būt sekojošs:

Bet ja nu kaut kas neizdosies? Protams, ka neizdosies. Mēs taču tikai mācāmies. Un svarīgi ir iemācīties pārvarēt neveiksmes nevis nesaskarties ar tām. Šajā ziņā vērtīgs paņēmiens ir tā saucamā diversijas metode. Iztēlosimies, ka esam diversanti, un mūsu uzdevums ir nepieļaut projekta īstenošanu, sabojāt to. No diversanta viedokļa pārskatīsim savu rīcības plānu un domāsim, kāpēc katrs no darba posmiem var neizdoties. Piemēram, kāpēc neizdosies savākt materiālus par vajadzīgo tēmu? Diversiju varianti:

Dažas bubuļu pēdas mēs esam izpētījuši tuvāk. Varētu vēl turpināt, bet varbūt nav vērts. Jo, kad Pūks ar Sivēnu vairs nevarēja saprast, ko iesākt, viņi izdzirdēja Kristoferu Robinu smejamies koka zaros. Izrādījās, ka bubuļu pēdas bija ieminuši viņi paši. Droši vien, tas ir labākais līdzeklis, kā atbrīvoties no nedrošības: rāpties kokā augšā, un no turienes pārliecināties pašiem, ka tādu bubuļu nemaz nav.

04 Mar 2001