Ingrīda Muraškovska,
Jelgavas Skolu valdes Metodiski informatīvā centra projektu metodiķe,
mic@mic.jelgava.lv

• Man patika draudzīgi strādāt ar kartotēku, jo es uzzināju daudz interesanta.
• Es uzzināju, ka atklātnītes mēdz būt dažādas, bet teksti – smieklīgi un jocīgi. Es uzzināju, kā labāk izvietot tekstu un piemeklēt zīmējumu. Man patika tēma, kuru mēs izvēlējāmies – atklātnītes, bet nepatika, ka uzdeva maz mājasdarbu.
• Man patika, cik svarīgi mēs darbojāmies.
• Es uzzināju, ka kartotēka ir ļoti vajadzīga. No kartotēkas man radās vairāk domu. Man patika, ka tagad es ļoti labi fantazēju.
• Es iemācījos sacerēt un zīmēt neparastas atklātnītes.
• Man patika apspriest atklātnītes un izdomāt savas.
• Es iemācījos atbildību.

Ļoti intensīvi ar dažādu izgudrojumu kartotēku strādāja slavenais franču rakstnieks-fantasts Žils Verns. Viņš savas dzīves laikā izveidoja kartotēku, kura sastāvēja no 20 tūkstošiem kartīšu. Katra kartīte bija kā skolas burtnīca. Šajās kartiņās viņš izrakstīja jaunākos zinātnes un tehnikas atklājumus, analizēja tos un veidoja nākotnes tehnikas prognozes, kuras aprakstīja savos romānos. Ļoti daudzi Žila Verna darbi ir bijuši par pamatu vēlākiem reāliem izgudrojumiem, piemēram, zemūdenei.

Krievu literatūras klasiķim Nikolajam Gogolim vienmēr pie rokas bija Visādu raibumu grāmata (Книга всякой всячины). Tajā viņš veica folkloras pierakstus, izrakstus no vēsturiskiem dokumentiem, vāca parunas, mīklas, ēdienu aprakstus, kāzu rituālus u.c. savu tēlu un ideju atklāsmei noderīgu informāciju.

Patlaban skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs ir izvērsts vidusskolā. Tieši vidusskolēniem ir paredzētas un notiek zinātnisko darbu konferences trīs līmeņos – skolas, rajona un republikas. Taču prasmes, arī prasmes veikt pētniecisko darbu, nerodas uzreiz. Ja mēs gribam redzēt nopietnus rezultātus vidusskolā, pamati ir jāliek jau agrāk. Darbs ar kartotēku satur visus pētnieciskā darba elementus un neprasa apjomīgas teorētiskās zināšanas kādā priekšmetā. Vismaz sākumposmā nē. Tādēļ, mūsuprāt, to ir ērti uzsākt jau pamatskolā. Mēs izvēlējāmies darbu ar kartotēku 3.klasē.

• Viegli pieejamiem, atrodamiem;
• Bezmaksas vai salīdzinoši lētiem;
• Maza apjoma un viegli pārnēsājamiem;
• Pietiekoši daudzveidīgiem;
• Vienkārši saglabājamiem;
• Gan zēnu gan meiteņu intereses priekšmetiem.

vajadzīgās informācijas atlase, informācijas uzkrāšanas formas izvēle un informācijas klasifikācija un pārstrāde. Konkretizēt šo tehnoloģiju nācās patstāvīgi, izmantojot personīgo pieredzi.

Veidojot pirmo kartotēku, bija svarīgi, lai visi skolēni apgūtu nepeiciešamās pamatprasmes. Tādēļ izlēmām, ka klase sadalīsies pastāvīgās darba grupās. Katrs grupas dalībnieks dos savu ieguldījumu kartotēkas fondā, bet strādās grupa ar savu kopīgo kartotēku. Katrā grupā tika izvēlēts grupas vadītājs un fonda pārzinis. Vadītājs atbildēja par grupas darbu kopumā. Fonda pārziņa uzdevums bija rūpēties par grupas kartotēkas uzglabāšanu un saudzīgu izmantošanu, kā arī fonda materiālu reģistrācija.

Sākumā veicām atklātnīšu reģistrāciju. Tās tika sanumurētas, izmantojot pierakstu trijās pozīcijās, kur ar pirmo skaitli apzīmē grupas numuru, ar otro – dalībnieka numuru grupā, trešo – atklātnītes numuru dalībnieka personīgajā kolekcijā. Par šādu pierakstu vienojāmies, lai katrs varētu viegli atrast savas atklātnītes pēc darba beigām un atgriezt personīgai lietošanai. Nākošais solis – katra grupa izveidoja īpašā burtnīcā savu katalogu. Tajā tika ierakstītas atklātnītes pieaugošā numuru kārtībā un blakus katram numuram – īss atklātnītes raksturojums, pamatā – pēc tās satura (piem., 3.1.1. – vāze ar ziediem, 3.1.2. – gaisa baloni). Katalogs bija nepieciešams, lai padarītu ērtāku vajadzīgo kartiņu meklēšanu – sākumā noskaidrojot tās numuru katalogā, ātri atrast pēc numura kopējā fondā.otrs reģistrācijas veids bija rubrikators. Tā bija cita burtnīca, kuras katrā lappusē tika iekārtota noteikta rubrika. Rubrikas bija gan tematiskās, gan māksliniecisko līdzekļu. Pēc rubrikatora ērti varēja veikt atklātnīšu atlasi pēc noteiktas pazīmes. Ieraksti rubrikatorā tika veikti nepārtraukti, atklājot arvien jaunas pazīmes.

Sistematizējām atklātnītes pēc tēmām. Katra grupa, pārskatot savu fondu, veidoja tā sadaļas. Lūk, divu grupu darba rezultāti:

1.grupa Viesnīcas Puķes Jaunais gads Līgo svētki Lieldienas PSRS svētki

2.grupa Daba Jaunais gads Pasakas Salatēvi Dzīvnieki Nesaprotamais

1.grupa		2.grupa
Reliģiskie svētki Lieldienas Ziemassvētki PSRS svētki Oktobra svētki 1.maija svētki Personiskie svētki Vārda diena Dzimšanas diena Sieviešu svētki 8.marts Svētā Valentīna diena 1.maijs	Reliģiskie svētki Ziemassvētki Lieldienas Līgo Mārtiņdiena PSRS svētki Uzvaras diena Gaisa flotes diena Oktobra svētki Zinību diena Smieklu diena 8.marts Starptautiskie 1.maijs

Rezultāti sniedza daudz vielas pārrunām par dažādu svētku izcelsmi, pēc kurām varējām atkal veikt nepieciešamās korekcijas. Sistematizējot svētkus, skolēniem radās secinājums, ka gadskārtu ieražu svētkiem veltītītajās atklātnītēs ir atainoti tikai latviešu svētki. Un vienlaicīgi, ideja – Latvijā dzīvo dažādu tautību cilvēki; varētu izveidot atklātnītes arī viņu ieražām. Tas varētu būt labs skolēnu projekts saistībā ar sabiedrības integrācijas procesiem; mums neizdevās tam atlicināt laiku, jo bija vēl citas idejas.

Viena no tām – paplašināt personisko svētku sadaļu, jo tajā pēc mūsu sistematizācijas bija tikai dzimšanas un vārda dienas. Gribētos atzīmēt, ka doma par jauniem personiskiem svētkiem radās kā kartotēkas darba rezultāts: izveidojās sadaļa – tātad, kas vēl šajā sadaļā varētu būt? Ar personiskiem svētkiem skolēni saprata īpašus notikumus, kuri ir nozīmīgi konkrētam cilvēkam. Tā kā ar sistēmiskās domāšanas principiem šajā klasē bijām darbojušies jau agrāk, skolēni nolēmi, ka jādomā arī par antisvētkiem. Ja svētku pamatā ir kāds priecīgs nozīmīgs gadījums, tad antisvētki varētu būt nepatīkami gadījumi, sakarā ar kuriem cilvēkam vajadzētu izteikt līdzjūtību. Svētkus izdomājām ar prāta vētras palīdzību

Svētki Mīļotā dzīvnieka svētki Diena, kura paliks atmiņā uz visu mūžu Pirmā sniega diena Atveseļošanās diena Pirmās izlasītās grāmatas diena Smaida diena Draudzenes diena Veiksmes diena Pirmā pašsacerētā dzejoļa svētki Bezdelīgu atlidošanas svētki Labā garastāvokļa svētki Ievārījuma diena Pirmā fināla diena Pirmais izgudrojums Pirmā reize pie stūres

Antisvētki Jaunas mantas zudības Pirmā nelaime Zoba izraušana Salauzta rotaļlieta Slikts laiks Slimība Saņēma sliktu atzīmi Neklausīja vecākus Pirmā strīda diena Šķiršanās

Bija iespēja izpētīt arī savdabīgos vēlējumu formulējumus. Taču laika trūkuma dēl nācās to atlikt. Pēc tekstu izpētes skolēni varēja veidot vēlējumus katrs saviem svētkiem:

Nākošais uzdevums, kuru sev noteicām – izpētīt, kā teksts var būt izvietots uz atklātnītes. Grupējot atklātnītes pēc līdzīga teksta izvietojuma, skolēni secināja, ka izvietojumu var raksturot ar dažādām pazīmēm:

Gribētos atzīmēt, ka daudzi jautājumi radās tieši darba gaitā. Tā ir darba ar kartotēku specifika, ka analizējot nonāc pie arvien jauniem jautājumiem. Varētu teikt, ka pētījumu rezultāti vienmēr ir divējādi – jaunas zināšanas un jauni jautājumi. Mūsuprāt, šie rezultāti ir līdzvērtīgi.

• Izdomājiet savus svētkus!
• Izdomājiet svētkiem atbilstošu zīmējumu!
• Izdomājiet novēlējuma tekstu!
• Izdomājiet, kur un kā novietot tekstu!
• Izdomājiet, kā savietot tekstu un zīmējumu!

• Valsts pamatizglītības standartā atspoguļotā izglītības satura reforma kā vienu no būtiskajām izmaiņām nosaka pāreju no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm darboties ar informāciju. Jebkuras prasmes veidojas darbībā. Mūsuprāt, darbs ar kartotēku ir viens no šīs pārejas īstenošanā izmantojamajiem darbības veidiem.
• Nereti skolēnu zinātniskajos darbos un domrakstos nākas lasīt paviršus, virspusējus spriedumus vai jau zināmu patiesību atkārtojumu. Nevar sūdzēties par informācijas vākšanu – tā ir apjomīga un atbilst tēmai. Taču – tā ir jau gatavā informācija, kuru savietojot kopīgos vāciņos nerodas jauni secinājumi, jauns skatījums uz lietām un parādībām. Darbs ar kartotēku paredz primārās informācijas atlasi, kā arī tās salīdzināšanu, sistematizāciju, analīzi, likumsakarību noteikšanu, iegūto priekšstatu attēlošanu dažādos modeļos, pētāmo objektu sintēzi pēc noteiktajām likumsakarībām. Citiem vārdiem, tā ir vairāku informācijas apstrādes operāciju komleksa tehnoloģija. Darbs ar kartotēku palīdz veidot nevis zinošus informācijas patērētājus, bet gan radošas personības, kuras informāciju izmanto un pārveido jaunu atziņu iegūšanai.
• Darbs ar kartotēku ļauj integrēt saturu vairākās izglītošanās jomās. Tā, strādājot 3.klasē ar atklātnīšu kartotēku, tika risināti uzdevumi:

• Valodas jomā - skolēni ar krievu mācību valodu analizēja latviešu tekstus uz atklātnītēm; viņi attīstīja valodas kultūru, izdomājot jaunus vēlējumu tekstus.
• Es un sabiedrība jomā - skolēni izpētīja dažādu laiku atklātnītes, radot sev priekštatu par šo laiku kultūras atšķirībām; viņi analizēja atklātnītēs attēlotos svētkus, noskaidrojot tradīciju ietekmi uz cilvēku.
• Mākslas jomā – analizējot atklātnītes māksliniecisko noformējumu, skolēni ieguva priekšstatu par fotomākslas, zīmēšanas un grafikas daudzveidību; veidojot savas atklātnītes, viņi mācījās paust savas domas, kā arī priecāties par veikumu.
• Tehnoloģiju un zinātņu pamatu jomā – skolēni nepārtraukti veica atklātnīšu sistemātiku, pētot gan to tematiku, gan teksta un zīmējuma izvietojuma principus, gan tēmas atklāsmes iespējas ar dažādiem zīmējumiem.

• Darbs ar kartotēku attīsta skolēniem vispārējās prasmes. Veidojot paņēmienu kartotēku (konfliktu risināšanas paņēmieni, laika organizēšanas paņēmieni, saistošas sarunas veidošanas paņēmieni u.c.), tiek apgūta prasme izmantot šos paņēmienus analoģiskās situācijās. Veicot darbu ar kartotēku grupā, tiek attīstītas sadarbības prasmes. Analizējot kartotēkā uzkrāto informāciju, skolēns gūst daudzveidīgu intelektuālās darbības pieredzi. Strādājot ar kartotēku, nākas izkopt prasmes plānot un organizēt darbu, risināt radušās problēmas.
• Skolēni agri iemācās atšķirt sava darba un tā rezultātu īstumu. Būtiska nozīme ir aktīvai, atbildīgai, radošai attieksmei pret darbu. Darbs ar kartotēku veicina tieši tādu attieksmi, ja pētījumam piemīt objektīva novitāte un tā rezultāti nav iepriekšzināmi pat skolotājam. Skolēni darba rezultātā izjūt īstu atklāsmes prieku un nevis gandarījumu par jau esošo zināšanu apgūšanu.
• Darbs ar kartotēku jau iesākumā ir viegli motivējams, izmantojot kolekcionēšanas, vākšanas motīvu. Nereti skolotājiem rodas problēmas, ierobežojot kalendārīšu, mašīnīšu, bloknotiņu, papīrīšu un citu krājēju aktivitātes. Šo problēmu it viegli var pārvērst par pedagoģisku veiksmi, piedāvājot kolekcionāriem nopietnāk izpētīt un apzināt savu krājumu vērtību.

• Organizējot darbu ar kartotēku, skolotājs objektīvi nonāk padomdevēja un konsultanta lomā. Viņš nespēj būt viszinošs, jo bieži nav kur smelties gatavas zināšanas par pētāmo jautājumu.
• Darbs ar kartotēku ir ērti apvienojams ar projektu metodi un interaktīvajām mācību metodēm. Šo darbu var izmantot gan projektu nedēļās, gan fakultatīvu nodarbībās, gan, gribētos ticēt, arī mācību stundās.

1. Valsts pamatizglītības standarts.
2. Михаил Рубин. Личные картотеки – фундамент творчества. http://www.trizminsk.org

04 Mar 2001